Sinfonietta Rīga
Diriģents Normunds Šnē
Kārlis Lācis par šo opusu stāsta: “Savā darbā es runāju par skaņu momentiem. Tos varam salīdzināt arī ar dzīves un sajūtu mirkļiem, to netveramību un vienlaikus nozīmību. Šajā darbā velti meklēt kādu plašāku kontekstu vai monumentālu koncepciju. Īsie, acumirklīgie dzīves fragmenti ir patiesā šī brīža īstenība. Tie izaug viens no otra, tie nemitīgi mainās, tie pārplūst viens otrā. Darba tapšanas laiks manās lauku mājās, tālu prom no pandēmijas trauksmes, ir bijis harmonisks un mierpilns process, tas lielā mērā līdzinās paša darba uzstādījumam – dzīves mirkļu pierakstam. Tīri fakturāli mans pašmērķis bija šo momentu plūsmu likt izteikt stīgu orķestrim, panākt skanējuma sulīgumu ar stīgām, ar stīgu vibrācijām.”